Radio dzied par to dzīvi, kas iet, Saule te uzlec, te riet Pāri mums triekts ir šis mākslīgais prieks Kā lai te nejūtos lieks? Es nav redzējis tevi jau sen Un tagad esmu pārsteigts, Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz, Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi, Tas nav nekas, tas pie lietas piederas Rīt nebūs kad, ja ne tagad, tad kad? Ko šodiena mums atnesīs... Trīsdesmit trīs, divi gari, viens īss, Sirds tā kā negudra trīs Es nav redzējis tevi jau sen Un tagad esmu pārsteigts, Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz, Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi, Tas nav nekas, tas pie lietas piederas Es nav redzējis tevi jau sen Un tagad esmu pārsteigts, Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz, Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi, Tas nav nekas, tas pie lietas piederas Es nav redzējis tevi jau sen Un tagad esmu pārsteigts, Aizejot laiks nav paņēmis neko sev līdz, Tikai mainījies ārdurvīm kods un ielām nosaukumi, Tas nav nekas, tas pie lietas piederas.